- mi žģom peremen
- 7.1.15 20:44
-
pa dienām rit darbi un naktīs iedvesmojošas sarunas, bet šodien vairs nevarēju piecelties.
šādā aukstumā pie atklāsmes, ka jāiet ārā, sākas panika un paliek fiziski slikti
labi, ka Rih šodien atvedot B pie manis bija arī ar mieru aizvest uz dejām, mājās, pohuj, ka pēdējā nauda, braucām ar taksi
B diezgan vārga, pirms dejām, kad visi bērni dauzās un kliegdami skaraida pa gaiteni, paziņoja ka nepiedalīsies, jo nav spēka, lai gan pat gribēja
un tagad viņai ceļas temperatūra, kas vakar nebija, tikai tas nespēks.
pati arī sāku justies vārgi, lai gan uz vakaru vajadzētu parādīties možumam.
tā nu tieši šī un ne viena cita bija īstā diena ASSAi
nezinu kā varēju dzīvot pirms to redzēju un saprotu tos, kas sajūsmā lauž krēslus, kad skan Coja mi žģom peremen
mi žģom peremen viss precīzāk raksturo šobrīd notiekošo mirkli.
un meitene palūdz uzlikt kaseti un atskan aguzārovas balss - priekš manis tas bija the moment!
tagad būtu vai nu jābeidz skatīties iglu ar coju vai jānoskatās bbc dokomentālā filma par teslu, vai nu jālasa t.macenna vai kirkegors vai grāmata par depresiju.
vai jāieritinās blakuss bērnam un jāizmieg, jo slimība aug, kā aukstums, kas spiežās caur logiem un sienām.
istabā ir 17 grādi, pēdējās briketes izkurinājām no rīta, bet nokasīt sniegu no riteņa un aizstumties uz rimi pēc malkas neļauj alerģija pret aukstumu, iedomājoties sevi tur ārā sākas panika.
no vienas puses iedvesma ir no otras spēka ta nav