- 4.4.14 17:43
-
Uzvara
uzvara -as, s.
1. Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
// Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
2. Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
// Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
Plecu uzvara fizk. — uzvaras veids cīņas sportā — pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
3. Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
// Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums.