- 3.9.13 13:38
-
ir piedzīvots tieši tik daudz impulsu, lai gribētos dzīvot minimālistiskā interjerā ar vienu vienīgu ābolu uz betona palodzes.
bet tas ko es varu ir izmest lieko, atdot atdodamo un salabot salabojamo.
šīs pārdomas sākās ar to, ka vello pedāļi tomēr sestdienas nakts pārbraucienos bija cietuši tieši tik daudz, lai šodien aizvestu pie meistara, pie viena sačiņīt lampiņu
kas zīmgi, abi mani vello ir sabrukuši vienādā secībā:
lūkasam lampiņu nebija vispār, lēdijai nokrita un apdauzijās šīs vasaras tripos, tad abiem pirmās uzteica bremzes, nākamais un nāvīgais pieskāriens ir pedāļi jeb tas kas viņus satur kopā un griežas.
Tāpēc sapratu, ka tas ir pārāk zīmīgi, lai izliktos nemanot un tāpēc jāsataisa, jo tas var elementāri atpēstīt kādu klemmi manas pašas galvā.