- 15.5.13 20:18
-
vakar pēc ziemas un rudens pārtraukuma biju smiļģa bārā (daži rajona biedri tur bija pirmo reizi)
šodien mēs ar baņutu vadām vakaru mājās. maksimā viņa mani riktīgi nokaitināja, jo vajag pirkt to un to un tad raud un pieprasa, agrāk tā nebija. diezgan ilgi uz viņu dusmojos, iespējams pat vēl tagad. uz sevi ar dusmojos, jo nav nemazākās nojēgas kāda šajā situācijā ir pareiza rīcība un ignorēt vajag spēku un psiholoģisku spēju nedzirdēt un distancēties, bet sarunām spēju ko viņai saprātīgi paskaidrot, nav ne vienas ne otras.
toties esmu kļuvusi par nocenoto baroka mielastu speciālistu, bet nauda gaist tā pat un ieskaitījumu par vienu darbu ar vakardienas termiņu joprojām gaidu, besī tāda samaksāt nevīžošana.
mācība bez avansa pirkstu nekustināt.
pēdējās trīs nedēļas pagājušas ļoti intensīvi, tā ka ir pat jocīgi tagad sēdēt mājās, bet tas ir tas, ko visvairāk vajag, jo spēka ta nav.
tagad varētu ko darīt pie remonta un čubināt augus, bet gribas atlaisties un aizmigt.
skats pa logu močī enerģiju, tā ka pat šķebina