- 17.10.09 11:46
-
skarā ar to mācību praksi vakar bijām Jelgavā no sākuma lekcija Jelgavas domē, bet otro zemgales plānošanas reģionā nokavēju, jo aizrāvāmies ar pilsētas apskati.
vai jums kādreiz ir nācies pēc aptuveni 20 gadiem atgriezties kādreiz ļoti svarīgās bērnības vietās nu tādās, kur līdz 9 gadu vecumam pavadītas katras skolēnu brīvdienas un līdz skolas sākumam vispār visa dzīve?
man tāda vieta ir Eleja un no Jelgavas līdz Elejai nav tālu un tāpēc nolēmām aizbraukt apstīties kā tur tagad ir.
Pati eleja gandrīz pamesta, bet ir vagoni stacijā un saimnieciskā darbība notiek ir pat jaunas celtnes, bet visas vecās mājas nolaistas, salāpītas no maziem netīriem ielāpiem, pat tā Fraņču siernīca neko neizceļas ar sakoptību.
Manas bērnības mājas knapi varēja atpazīt, jo izrādās viss tāds maziņš, kas kādreiz licies liels, kūtiņa sabrukusi aka iegrimusi zemē, mūsmaju daļa atstāta bez apšuvuma mājaspriekšas ābeļdārzā stāv milzīgs kombains, vecā šķūnīša vietā jauns (pati labākā ēka)liels aiz viņa vēl 3 milzīgas siltumnīcas. visa pļava piestādīta ar kāpostiem vai bietēm, otra puse uzarta. cilvēki strādā, bet viss tik pusabrucis (mājas abas daļas) saknibināts, kā viss elejā.
kaimiņmājas pie šosejas (Jetes) vispār velk pēdējās dienas.
tomēr bērni ir, kas skolā iet. pils jau slavena, vēl turas. BET kapos, skaistajos elejas kapos, kam apkārt grāvis un ieeja pa tiltiņu, ko sargā lauvas un divi kausi kolonu galos (vaidzēja sabildēt, bet fočiku pēdējā laikā aizmirstu). agrāk māsa raudāja, ka lauvām karā nošautas galvas tagad NAV VAIRS PAŠU LAUVU vispār un blakus esošā baronu kapliča atstāta bez kolonām fantastiskās jumta pārkares pamazām brūk, labi ka nav aprakstīta ar grafiti, acīmredzot laukos krāsu baloniņi vēl nav pieejami, paldiesDievam.