- 4.6.09 23:20
-
par "mums pirmā atraudziņa" bij pārdomas dzemdību namā.
cilvēki ļoti nopietni uzņem savu bērnu piedzimšanu, bet bērni izaug, kļūst patstāvīgi, dzīvo savu dzīvi līdz noveco un nomirst iespējams pilnīgā vientulībā.
tā bij milzīga kontrasta sajūta starp atmosfēru dz.namā un to, ko varētu iedomāties kāda ir garāmbraucošajos tramvajos.
(+ vēl visa neizbēgamā bioloģija un ķīmija)