- 6.1.09 11:36
- šonakt sapnī atgriezos mājās, kas izrādās bij vecā purvciema piecstāvene, kāpņutelpā satiku kaimiņu onkuli ar divriteni un tajā brīdī māja sakratijās, sašūpojās (mēs bijām tikai pirmajā stāvā) onkulis teica lai es neuztraucos, ka ārā vienkārši ir liels vējš, kurš māju šūpo, es teicu, ka tā ir tikai piecstāvu māju un kas tad notiek deviņstāvenēs? es nespēju uzskāpt uz dzīvokli, kurš mums bija piektajā stāvā, lai gan tur bij runcis viens pats mājās un es spilgti iztēlojos cik viņš ir nobijies. izskrēju ārā no mājas un vēroju no ārpuses, daudzos logos dega gaisma, kas liecināja, ka cilvēki drošsirdīgi atrodas dzīvokļos. pēkšņi sašķiebās piektā stāva daļa un mazliet atlūza uz āru, mūsu dzīvoklim vajadzētu būt drošībā jo viņš bij otrā pusē, bet tomēr atradās bīstamajā zonā. domāju par runci un nespēju viņam uziet pakaļ, šausmīgas bailes no kāpņu telpas, domāju zvanīt mammai un mēģināt ar viņu kopā kāpt pēc runča. jutos briesmīgi: kā gļēvule un bailule un ka runcis tagad dēļ manas nespējas aizies bojā un pamodos.