9. Februāris 2017

• 9.2.17 17:32
• Vasarā pirms pieteicās B izlasīju Doktoru Živago. Grāmatu par kādu vīru un viņa līdzcilvēkiem, kuru dzīves izčakarē politika. Par Krieviju, kur 1.pasaules karš saplūda ar 17.gada revolūciju, kura transformējās 2.pasaules karā. Grāmata beidzās ar ainu tramfajā, kur brauca nonīcis pensionārs savas dzīves pēdējos brīžus. Varbūt biedri no kādas citas grāmatas bija paspējuši izliet eļļu zem tā.
  Šodien atkāpjošās gripas fonā uzlasīju Ikstenas Mātes pienu. Tik neticami atpazīstami un tuvi, citāta izvēle no Brotska par dzīves sasvārstīšanos pa labi, ja sasvārstīsies tā pa kreisi, pareizticīgo lūgšana. Māte - ārste - brīnumdare. Utt. Varbūt mūsu tā laika paaudžu attiecības un sajūtas ir tik pat klišejiskas kā padomju sekcijas un dzīvokļu plānojumi.
  Taču pēcgarša dziedējoša un izraudāšanās palīdz tikt galā ar iesnām.
  Un nekādai politikai un varai nav tiesību izčakarēt cilvēku dzīves un šis ir pārbaudes laiks cilvēkiem vai mēs ļausim tam notikt atkal.
  
• 1 rakstair doma

• 9.2.17 21:53
• Skumji ka Lilja izdzēsās.
  
• 5 rakstair doma