28. Aprīlis 2016

• Tādas dienas
• 28.4.16 17:01
• šīs ir jocīgas dienas, par viskaut ko ārkārtīgi satraucos un sabaidos, pēc tam nomierinos un turpinu strādāt, darīt lietas, pildīt pienākumus, praktiski esmu atmetusi prokrastināciju, bet toties vakarvakarā kā desmitos atslēdzos, nelīdzēja ne salūts aiz loga, ne draugu balītes čata zummēšana mesindžerī, ne gaidītas sms, nekas. Pamodos aizgulējusies un ar paģiru sajūtu un sadusmojos uz savu ķermeni, bet tā kā laiks bija saulains veikli nokļuvu labajā noskaņojumuā. Vienīgi tagad nožēloju, ka neliku B savākt līdzi un bērnumāju pufaiku, tagad tai būs jāieskrien pakaļ mājās un tikai tad pēc B. Tādā ziņā tas ir nenovērtējami, ka bērnudārzs un mājas ir tuvu.
  Brīžam man šķiet kļūstu pārāk racionāla un pietrūks balītes un komunikācijas ar draugiem, bet tas tomēr būtu jānopelna izdarot darbus.
  Lai gan uz šo sestdienu svētdienu skatos, kā draugiem veltītu. Kas nozīmē, es nedrīkstu šodien un rīt izrubīties vai ar lieku satrukošanos nočakarēt produktivitāti.
  
• 1 rakstair doma