7. Marts 2016

• 7.3.16 15:34
• kad stāvu pie virtuves loga, redzu putna ligzdu, aiz putna ligzdas uzvaras pieminekļa smaili.
  kaimiņu dzīvoklī dzīvo Grafčikam draudzenīte, jauna, skaista un draiska veimāriete, pusstāvu zemāk dzivojot bīgls.
  bija visai grūti šorīt iziet uz pilsētu un izskatās visai drīz došos atpakaļ, zīmēt mierā un klusumā bez interneta, pa starplaikiem atrodot lietām vietas.
  kaķai aiz loga tagad ir daudz putnu un mums visiem kopā daudz gaismas.
  vispār nebiju iedomājusies vai apzinājusies cik ļoti mīlu āgenskalnu un cik labi spēju savas jūtas apspiest gan pret vietām, gan cilvēkiem, es varētu būt novēršanās meistars.
  tāda lidojoša sajūta.
  (tik pārgurušu kā vakarvakarā sevi neatcerējos pat pēc divu nedēļu nonstop strādāšanas pie konkursa)
  
• 0 rakstair doma