3. Janvāris 2016

• 3.1.16 23:33
• aizņēmos no draudzenes Agotas Kristofas "Lielo burtnīcu" palasīt, tāpēc, ka par mīlestību un vientulību. tagad esmu tajā iesprostota, par skarbu, bet nepabeigt lasīt būtu atstāt ielaistu brūci.
  tā jau skaisti, kuras krāsns, aiz loga ziemas pasaka.
  naudas koks sanīcis, tā pēkšņi, kā apsaldēts, kā kas, bet skaidrs, ka apsaldēts tas nevar būt. uztraucos, par naudu, par visu. baiļu pandoras lāde ir atvērta.
  nekas cits neatliek, kā kopt savu spēku, tam ir pavisam jauns un īsts pamats.
  
• 3 rakstair doma