9. Decembris 2015

• 9.12.15 22:40
• no vienas puses jocīgi, tai gada laikā, kad labākais draugs ir skumjas, miegs un pādomas, darbināt virpas uz pilnu jaudu. kaut kādā ziņā pat parezi. nav laika slīgt pasivitātē, bet piecelšanās no rīta, lai cik motivēta grūta. ķermenis grib gulēt un tumsā saprot tikai miegu nu vai ieritināšanos kādā siltā sānā.
  toties par spīti aizņemtītbai esmu uztapinājusi dievīgu laša zupu. prizmā var dabūt tādas svaigas sapakotas laša atgriezumu paciņas 70-80 centu cenās. izkonkurē maksimas saldēto lasi.
  vēl šorīt, ejot pēc kaķa paikas atradu visīsāko ceļu uz to rajonu, kur hansas skola, prizma, briana iela, tieši pāri pļavai. 15min.
  drusku ilgojos pēc dažiem biedriem. kruta, ka to arī otram var pateikt.
  svētdien bērnu mājā ziemassvētku tirdziņš. beidzot (pirmo reizi) vaidzētu aiziet, pēdējais gads, tomēr tāds leģendārs pasākums.
  dienas paskrien kā garāmejoši vilcieni, bet brīnumainā kārtā pat jēgpilni.
  
• 5 rakstair doma