1. Decembris 2015

• mīļākais ikgadējais cibas kopsavilkums
• 1.12.15 11:17
• Strange weather
  
  Tāds mūžs: https://www.youtube.com/watch?v=WV0TeAoJlOo
  
  dedzināmais sermūkšķis, ko pirms nedēļas atnesu no āra ir sazēlis.
  
  aizpagājušo nakti sapnī biju NY
  NY! savā sapņu pilsētā, nevis Londonā vai citur, kur parasti nokļūstu sapņos.
  un NY bija liela un es galīgi tajā neorientējos, bet bija droši un bija cilvēki, kas turēja rūpes un kāda veca un ļoti slavena māksliniece uzņēmās īpašas rūpes par mani, draugi apgalvoja, ka tas esot liels gods un lai atbildot ar pienācīgu cieņu, bet es domāju kā lai mazāk sāpīgi atbrīvojas no šīs uzmanības un visu laiku priecākos par Ņujorku un to, ka tajā ir gaišāks un saulaināks kā Londonā.
  
  Minhenē zied ceriņi, bet ja Ludvigs otrais dzīvotu Rīgā un mūsdienās, tad dzertu kopā ar mums čomskī.
  Savukārt mēs ar mammu šorīt iedzērām konjaku 4 km augstumā vilcienspicē.
  Redzēju īstu ēdelveisu.
  
  nedēļas nogale bija burvīga. atklāju sev maskačku. kā pilsēta aiz dzelzceļa uzbēruma var būt pavisam savāda? vislaik gribējās bildēt, bet telefons bija neglābjami izlādējies. mazliet ieskatījos acīs savai klaustrafobijai, pamožoties ieslēgtai nepierastā dzīvoklī, bailēm pazust pilsētā, nokavēt sarunātas lietas. bet no ortas puses secināt, ka draugi ir zelts. vispār bija neticami gaiši un omolīgi manā prātā, es biju sevi dabujusi atpakaļ.
  
  Sāp vēders, aiz ārdurvīm ir izrakta bedre, nogurums. Šī neizskatās pēc gada labākās dienas.
  Biznesa tikšanās uz kuru vajadzētu ierasties biznesa ādā, bet vienīgais jautājums, ko sev uzdodu, kā šo visu pārdzīvot?
  
  Vasara mūs tomēr noķēra
  
  šonakt sapnī, kāds par kuru man nav vienalga teica, ka neskatoties uz to visu kas ar mums kopā notiek, tas nav nekas īpaš un tam nevaidzētu pievērst pārāk daudz uzmanības.
  sabēdājos, jo sapņiem uzticos vairāk kā realitātei.
  
  Daudz sanāk lasīt, domāt par bailēm un risku.
  
  man ļoti nepatīk kritizēt, īpaši, ja tas izpaužas attieksmē , vai vai viss slikti, mi vsje umrjom.
  Agnese jau kaut kad vēlu naktī atsūtīja gupas čatu fb, lai nobalso par viņas iesniegto Rīgas logo un priekšlikumu pilsētas identitātei.
  Uzmetu aci, nodomāju, ok, bet balsot roka necēlās, domāju no rīta izpētīšu, kas tur vēl ir.
  Ir tas, kas ir :)
  
  jau divas naktis pēc kārtas sapnī redzu g. pirmajā viņš lūdza mani labāk aiziet, vakarnakt bija atgūts, tas skaistais, kas šķita pazaudēts uz mužu un g tēls šķita pāraugam kādā paīstam dzīvā cilvēkā.
  
• 3 rakstair doma