22. Oktobris 2015

• 22.10.15 20:02
• beidzot kaut kas man.
  ok 12. punktu, kopš nav naudas skipoju, bet kad bija un ciemos gāja ar ekšelī dāvanām, tad dažreiz varēja tā padomāt, bet tas ir tik ļoti sen, ka vairs nav taisnība
  8. dzīvojot kopā ar dzīvniekiem kļuvis bezjēdzīgs.
  http://www.harpersbazaar.com/culture/interiors-entertaining/advice/a4110/only-great-taste-understand/
  un 7. kopš interneta nav tik aktuāls
  
• 0 rakstair doma

• 22.10.15 23:44
• tie jūtūbes vorkauti reāli rulē. izdodas sevi piespiest nehaltūrēt un ir kur augt + skaitās laiks cik atlicis līdz nodarbības beigām. tagad tik jāietur ritms, katru otro dienu.
  kleitai sprādze ir pāršūta un rokdarbs izdevies vēl labāk kā iecerēts.
  pēc ilgiem laikiem piedalījos skolnieka pētnieka pilsētnieka nodarbībā, bija jautri, pozitīvi un padomāt arī sanāca tieši tik viegli un nepiespiesti kā caur spēli vajadzīgs.
  māju gan neizdodas sakopt, kāds to visu laiku izārda un man nolaižas rokas.
  jāiziet vakara pastaigā un jāmieg uz jaunu dienu.
  palasīju ierkastus pirms 3 gadiem. tā mūžīgā oktobra mānīgā daba ar mājību un krāšņajām lapām un tad lēnā ziemas iesūkšanās pa katru spraugu, pirmais sniegs. ne jau par ziemu vaimanāt gribēju, bet nācu pie apjausmas par domu gaitu ritmisko saskaņu ar gadalaiku miju, nekā jauna, sāku atpazīt shēmu.
  
• 4 rakstair doma