5. Oktobris 2015

• 5.10.15 01:27
• vēžiem oktobrī veiksies ar darīšanu un tā arī sanāca.
  piespiedu sevi izvilkties no mājas, pēdējiem spēkiem aizgāju līdz Ķ.
  tad arī viss notika pats par sevi + draugu atbalstu, bet kā lai to visu nezinot atrod motivāciju un spēku sevī, nezinu.
  un mājās ir patiešām labi, lai arī stipri vēsāk.
  
• 0 rakstair doma

• 5.10.15 01:43
• Kastaneda ir atstājis uz mani iespaidu. savienojumā ar šī vakara filmu "zemes/dzīves tvaiks" ( jeb "oktobris") par somu vīriešiem pirtī, kur tie beidzot saviem biedriem un mums skatītājiem izstāsta savu intīmākos un bieži vien traumējošākos stāstus no dzīves, jāsecina, ka ciešanas ir brīnišķīgs sevis žēlošanas veids. atliktu pielikt pūles un mainīt savu attieksmi, pārstāt pieķerties zūdošām parādībām, ļaut tām iet utt.
  bet iespējams kļūstu arvien atsaldētāka un man vairs nav sirds. lai gan saprotu viņus un pat nenosodu, tikai redzu, ka tāda attieksme ir gļēvums, saprotams, dabisks, instinktīvs gļēvums, kurš notiekot kam briesmīgam visticamāk piemeklētu arī mani un ir piemeklējis, jo atlaist savu tēvu šķiet neesmu spējusi joprojām, bet tagad vismaz redzu kā tas izskatās no malas.
  bet no otras puses, tās ciešanas mums taču ir vajadzīgas, jo kā tad savādāk, lai zin, ka ir dzīvots.
  kādreiz skolā vai mājās, neatceros, man iestāstīja, ka priecājas tikai muļķi un šovkar sapratu, ka šajā ziņā starp prieku un bēdām nav nekādas atšķirības.
  
• 2 rakstair doma