1. Septembris 2015

• 1.9.15 10:52
• šonakt sapnī, kāds par kuru man nav vienalga teica, ka neskatoties uz to visu kas ar mums kopā notiek, tas nav nekas īpaš un tam nevaidzētu pievērst pārāk daudz uzmanības.
  sabēdājos, jo sapņiem uzticos vairāk kā realitātei.
  no otras puses skumjas samazinās roku rokā ar nogurumu un tas lietuss aiz loga šķiet pat tīri patīkams.
  katrā ziņā melanholija vienmēr ir bijusi daļa no manis un tikai tagad sāku pārstāt tai meklēt cēloņus, jo tie vienmēr būs īsti vai izdomāti.
  
• 2 rakstair doma

• 1.9.15 11:02
• pat miss trouble jaunā pleiliste saucas: baby, baby, bay
  tā laikam tāda noskaņa, kad vasara jau beidzas, bet rudens vēl nesākas
  
• 0 rakstair doma

• 1.9.15 13:40
• tas, ka sapratu, varu taču šodien palikt un strādāt no mājām un neiet tālāk par katrīndambi, pārvēta šo dienu pavisam jaukā.
  varu to pavadīt kopā ar savu bērnu, sakopt māju un nesteidzīgi strādāt.
  tik vakarā jāaizbrauc līdz mammai, bet tas arī ir forši, sen neesam runājušās, bet noticis ir ļoti daudz.
  Atelpa.
  
  nu jau šķiet, ka nokļūt līdz mammai arī vairs nepietiks apņēmības.
  vēl nekas nav uzzīmēts.
  negribas izjaukt mājās sēdēšanu, nav zināms, kad atkal būs tāda iespēja.
  
• 0 rakstair doma