27. Augusts 2015

• Dzīve kāda tā ir
• 27.8.15 02:32
• Izņēmām kauliņus otrai plūmīšu porcijai, aizgājām paklausīties T T dzeju uz BB.
  Jautri pasēdējām blaumanītī, kur mums gribēja iepārdot 25gr mokas par 50, bet džeki visu nokārtoja.
  Atgriezāmies atpakaļ J virtuvē pirms viņš paspēja aiziet gulēt un savārijām atlikušo plūmīšu porciju vēl lieliskākā tkemalijā par pirmo, kurš jau bija dievīgs.
  Tad cauri naksnīgi rudenīgam parkam ar G koferi pēdējiem spēkiem nācām mājup.
  Un nu ir mana pirmā nakts uz amerikankas.
  
• 2 rakstair doma

• 27.8.15 16:53
• nogurums tikai mācās pār manu muguru, bet uz rītu ir jāpabeidz izmaiņu sējums. nezinu kā lai?
  ar to darīšanas metodi ..
  visādi citādi, neskatoties uz tukšuma un klusuma mirkļiem apziņā ir daudz varbūt pat pārāk domāts, runāts, pat saprasts.
  tā visa rezultātā zaudēju spēju būt saudzīgai, atstājot tikai tiešumu un iespēju rakt dziļāk, jo nav taču laika riņķot apkārt, bet ja ir pieejams silts ūdens kreveles atmiekšķēšanai to izmantot ir tikai racionāli un saprātīgi un tas ir jādara.
  
• 0 rakstair doma

• 27.8.15 23:40
• Ļoti skumji, kaķa tik ļoti dievina amerikanku, ka to ir piečurājusi. Segu un palagus var izmazgāt, bet amerikanka tagad smirdēs. Vai tiešām man nevar būt sava gulta?
  Vēl tikko, staigājot ar suni, dzirdēju sievietes balsi, kas sauca mani vārdā. Drošvien gļuks mūzikā, ko klausijos ausīs, bet ļoti neomulīgi palika un veikli nācu mājās.
  Acīmredzot par daudz impulsu un notikumu par maz miega.
  
• 3 rakstair doma