11. Augusts 2015

• 11.8.15 02:48
• nu un kā es tagad nodzīvošu savā mīļajā, bet tomēr darba cietumā?
  
• 2 rakstair doma

• 11.8.15 09:47
• tad es pieceļos tā it kā būtu sācies rudens vai strādātu bankā
  visi mazie rīta darbi, bez kuriem vispār nekas neturētos kopā
  kafija, duša, suņa pastaiga
  un tad es jau iešu pa ielu, gaudīšos pie sevis par Lūkasa salaušanu, jo tagad priekšā daudz vēlu vakaru un man nepatīk naktī staigāt ar kājām.
  mazs stress, ka paspēt īsti nav iespējams, bet ko uzzināt var tikai darot
  mūžīgais stress par rēķinu apmaksu.
  bet es zinu, es tikšu galā, zinot, ka nav tādu citu brīnumainu veidu, kā tikai darbs.
  
• 0 rakstair doma

• 11.8.15 19:39
• tad kad visu dienu strādā un vakarā ieraugi rezultātu, ir pavisam labi
  piedevām biju tik saprātīga ka atrisināju dažas saimnieciskas lietas, kas nomāca, tā ka līdz lielā darba beigām viss būs daudz maz mierīgi.
  pirmo reizi pieķēru sevi pie patstāvības sajūtas, ka pati varu tikt galā, neapgrūtinot mammu.
  
• 0 rakstair doma