10. Augusts 2015

• 10.8.15 12:21
• vakar pagulēju divas stundas, kad atnāca Jima vilinājums iet pastaigā uz ķipi.
  pēc kāda brīža mēs sevi jau atradām burvīgā vasaras naktī soļojam pa ķīpsalu. Gravīra bija pārāk kustīga priekš manas noguruma pakāpes. es, savukārt, tīri izdzīvošanas nolūkos nīgra. sapratu tos vecos cilvēkus, kas ar visiem kasās. viņi vienkārši ir neiedomājami noguruši.
  ķipi bij jauki visapkārt ganijās kaili somi pēc pirts, aprkrāvušies ar ūdenszālēm. divi latviešu puiši vārija zupu ugunskurā.
  pasēdējām uz steķiem un tad pie ugunskura, sagaidījām zupu, kura bija neticami garda, īpaši, kad viens no somiem atnesa dobavkas, kas bija asa turku zirņu putra un kāds mango mikslis.
  vienīgi kāds latvju vīrs melnā pirts cepurē bija pārdzēris jēgu un nedaudz bojāja vakaru, cenšoties visus iesaistīt nejēzīgās sarunās, streļijot cigaretes un ierosinot ugunskurā ieliet benzīnu vai vismaz iemest riepu.
  tikmēr pār ķipi klājās zvaigžņota silta augusta nakts, skanēja mūzika, kas atgādināja dārgus restorānus. brīžam iedomājos par viņu.
  kad nu mēs bijām paēduši mazliet apspriedušies ar G, redzējuši jauno steidžu, devāmies mājup. visu ķīpsalas asaku ejot, mums garām kā piedāvājoties brauca takši, bet mēs tik soļojām. U trenējās uztīt cigareti ejot, gravīra pinās pa kājām un Jims starp mums uzturēja nemanāmu gaistošu stabilitātes sajūtu.
  parkā aiz puškina satiku savu vājumu un nespēku, kājas jau kādu laiku bija pinušās, paranoja draudzīgi māja ar roku un teica, gaidu kad paliksi viena un tad gan tu noteikti izrubīsies tepat uz ceļa, bet Jims ar U., kā nojausdami, pavadīja mani līdz pašām namdurvīm.
  šodien pamodos vēlu, biju sapņojusi sapni, kur izgāzās svarīga biznesa saruna, jo nepietika laika, mēs bijām nokavējušas pusstundu, bet es biju nolēmusi iet cīnīties, runāt un pierādīt, ka viņiem vajag mūs, bet spēju tikai ar lielām grūtībām pamatot, kāpēc viņiem mūs vajag.
  kaut kur mani joprojām ir dzīvas bailes par nespēju izdzīvot šajā pasaulē pavisam ekenomiskā ziņā, bet ir arī spēks darīt, kādrez es vienkārši nolaidu rokas un gāju stūrīti paraudāt.
  jāsavāc māja un savas domas, jāstrādā un pamazām jāpiefiksē šo brīnišķo dienu piedzīvojumi.
  
• 3 rakstair doma