24. Jūlijs 2015

• 24.7.15 14:32
• vakarvakarā nolauzu atslēgu velosipēda saslēdzējam. Labi, ka varēja aizņemties vello no kolēģa un tikt uz Āgenskalnu pēc telts. tagad esmu bruņojusies ar plaķenēm un apņēmību atsvabadināt Lūkasu no gūsta pie čomska sētas.
  gaisā valda kašķīgums. Geste saka, rīt tam būs epicnetrs, tāpēc atliku Latvnergo apciemojumu uz pirmdienu.
  noskaņojums ir neticami pacilāts un iedvesmots. esmu pilnīgi un galīgi iemīlējusies hennas tetovējumos, piedevām sapratusi, ka varu to pilnīgi mierīgi izveikt pati, lai gan vēl pirms gada tas likās nesasniedzami un tāli. tas nekas ka piešāvu roku glitera tetovējumiem, kuru process ir sarežģītāks ar to, ka jāveic iesākumā ar līmes otiņu un uzzīmēto redz vienīgi apberot ar gliteri.
  pēkšņi ir ļoti stipra izjūta par lietu materialitāti un faktūru, tāda ļoti dzīva taustes un taktilās pieredzes apzināšanās.
  fascinē tā ģeometrija un struktūra, kas atrodas aiz rakstiem un tas saslēdzas arī ar projektēšanu, kurai, starp citu, tūlīt jāķeras klāt.
  tūlīt pavisam drīz, tiesa ar kolēģes atbalstu, pabeigšu skolnieka pētnieka metodi par arhitektūras stiliem. tā ir neticami plaša un interesanta tēma vēstures un cilvēces atīstības izpratnei, tur var iet ar vien dziļāk un dziļāk, pārbaudīt faktus un saprast atsauces, kas man ir diezgan lēns un koncentrēšanos prasoš process. tomēr uzdevums prasa atstāt esenci un telpu katram iet dziļumā pašam, bet tomēr atstāt orientierus.
  ir neticami, neticami interesanti un iedvesmojoši.
  
• 0 rakstair doma