1. Jūnijs 2015

• 1.6.15 13:22
• nedēļas nogale bija burvīga. atklāju sev maskačku. kā pilsēta aiz dzelzceļa uzbēruma var būt pavisam savāda? vislaik gribējās bildēt, bet telefons bija neglābjami izlādējies. mazliet ieskatījos acīs savai klaustrafobijai, pamožoties ieslēgtai nepierastā dzīvoklī, bailēm pazust pilsētā, nokavēt sarunātas lietas. bet no ortas puses secināt, ka draugi ir zelts. vispār bija neticami gaiši un omolīgi manā prātā, es biju sevi dabujusi atpakaļ.
  tikmēr beidzās maijs un ir sācies jūnijs un nezkāpēc tā šķiet svarīga atskaite. tagad lēni, bet pamatīgi savu apziņas kuģi stūrēju darba ostā.
  ir atgriezusies stundu vērtība un eur vērtība. visu šo laiku gaidu, kad pārskaitīs nopelnīto. piektdienas vakarā ejot uz zāles koncertu aizņēmos no G 10 eur un nopirku cigaretes, vanna talin un kanēļmaizīti un sajutos bagātākais un laimīgākais cilvēks pasaulē, jo bija kompānija, dzēriens un cigarete. šo sajūtu nevajadzētu aizmirst un dzīvot ar pietāti pret resursiem arī brīžos kad nekas netrūkst.
  šorīt ar grafčiku izgājām pastaigā pa ceļiem, kur vēl nebijām gājušas un satikām skurteņslauķi un vasaru.
  
• 2 rakstair doma