11. Maijs 2015

• 11.5.15 01:35
• Laikam beidzot jūtos laimīga, kāda iekšēja harmonija uz šo brīdi ir sasniegta.
  Intresē idejas un ieceres novest līdz materiālam taustāmam rezultātam, lai tās kļūst īstas un dzīvas.
  Šis ir dziedējoš un iedvesmojoš maijs, bija vērts nepadoties.
  
• 0 rakstair doma

• 11.5.15 14:21
• šī būs traka nedēļa darba ziņā. nezinu, kā tikšu galā.
  bet variants ir viens, darīt soli pa solim un tad jau izdara.
  šoreiz B. lielkoncertu tiešām uztveru kā naglu pakaļā ar visu to braukāšanu uz vefu un papildus mēģinājumu.
  
• 0 rakstair doma

• 11.5.15 16:12
• šonakt sapnī bija pienācis rudens, bet es neatcerējos, ka būtu bijusi vasara. jautāju visiem draugiem, kāpēc nav atmiņu par vasaru? neviens nevarēja atbildēt.
  tad izlasīju šo:
  · · ·
  Labvakar, mūsu mazo draudziņ!
  Mēs esam onkuļi un tantes,
  mēs atnācām pie taviem vecākiem,
  lai visu nakti plītētu un rītu,
  lai pārrunātu garlaicīgas lietas
  un dejotu pie vecas, stulbas mūzikas.
  
  Drīz senči liks, lai ej uz savu istabu
  un centies aizmigt, klausīdamies spiedzienos
  un stikla šķindoņā, ar kādu saplīst glāzes.
  Un gadiem ilgi vilksies mūsu nakts.
  
  Kad pienāks rīts, tu pamodīsies liels,
  visapkārt tavi skaistie, foršie draugi,
  jūs būsiet nešķirami dzīvībā un nāvē.
  Jūs pavasarī skriesiet plikā parkā,
  zem kājām čabēs brūnas, sakaltušas lapas.
  Tie būsim mēs. Skrien tālāk, mazo draudziņ!
  · · ·
  Kārlis Vērdiņš
  
• 2 rakstair doma