24. Marts 2015

• 24.3.15 11:35
• Gravīra ir iemācijusies pievērst sev uzmanību un prasīties ārā. To viņa dara tā, es sēžu pie datora un vieņa pienāk pie manis un uzrej, tad prasīgi uzrūc, tas ir kas pa vidu starp rūcienu un smilkstu, bet ļoti nolasāmi, moš to var saukt par īdēšanu un tad kāpina riešanas īdēšanas intensitāti. Tikmēr Kaķa atnāk nostājas uz galda vai man klēpi starp mani un suni un nikni skatās kā aizstāvot, ka cilvēks nekur neies, cilvēkam jāstrādā vai jāpabeidz brokastis vai nu kas ir aktuāls.
  
• 4 rakstair doma

• kino un dzīve
• 24.3.15 19:32
• varbūt jānoskatās ekskursante?
  bet bail, ka būs jāraud un jādomā par Baņutu, lai viņai nekas tāds nav jāpiedzīvo, tāpat kā, lai Gravīrai nav jākļūst par balto bimu melno ausi
  daudz jēdzīgāk būtu zīmēt konkursu, tur vismaz ir izredzes vinēt un nopelnīt.
  
• 5 rakstair doma

• 24.3.15 19:51
• pagājušo trešdien Baņuta bija izcili kašķīga un pierunāt sadarboties bija gandrīz neiespējami. Ceturtdienas vakarā, ejot gulēt, pajautāju vai viņai trūkst mīlestības un uzmanības, ka ir tik niķīga. Baņuta nedaudz samulsa, ievilka gaisu un aizgūtnēm sāka raudāt. Jā man pietrūkst mīlestības, man atņēma mīlestību. Jautāju vai tad var atņemt mīlestību viņa vai nu ir vai nav iekšā un no paša vien ir atkariga. Var, var atņemt mīlestību, tētis teica, ka var.
  Jautāju, kā tad tētis tā zin? Nelaipni cilvēki var atņemt mīlestību, viņš esot teicis.
  Nākošā diena bija piektdiena un sestdienā bija Baņutas otra vārda, Unas, diena un Timoteijs bija uzzīmējis apsveikumu un uzdāvinājis. Piebildu, ka tad jau nav vairs tik slikti ar mīlestību, jā esot atkal labi.
  
• 1 rakstair doma