12. Marts 2015

• 12.3.15 19:41
• šī ir trešā reize šajā dzīvē, kad aizraujos ar sportu (un izskatās, ka turpināšu).
  kāda sakritība! tās visas sākas ar brīdi, kad pēc melna perioda pieņemu lēmumu dzīvot.
  tātad sports man neizbēgami saistās ar depresiju un lēmumu to pārvarēt.
  tāpēc labajos laikos vienmēr uz sportistiem skatos ar aizdomām un domās jautāju, no kā tad tu draudziņ bēdz?
  
• 7 rakstair doma

• mēs ar Grafčiku sārtvaidži II
• 12.3.15 22:39
• šoreiz skriet bija izcili grūti, noskrējām tikai 2/3 maršruta, pārējo braši nostaigājām. piedzīvojumu visār nebija nekādu.
  kājas šķita smagas un aukšstilbi sāpēja, to pamaniju jau šodien riteņojot.
  laikam vajadzēja skriet, kad pamodos un neizpīpējot paciņu cigarešu pirms tam, bet citādi vispār nesaņemtos.
  toties miegs ir klāt tajā ampluā kas ir kā gāzējs
  un vaigi bija sārti pēc tā visa pat šovakar.
  (neredzu iespēju nest dzerampudeli rokā, grafčiks nepiekristu to nest zobos, lai gan šodien grafčiks jau sāka izskatīties pēc skriešanai dresēta suņa, bet arī izmantoja katru iespēju neskriet)
  
• 2 rakstair doma