26. Februāris 2015

• 26.2.15 18:15
• Sāp galva, salst, tad nu beidzot būs temperatūra, varēs izslimot un sākt atdzīvoties.
  Nekur neaizgāju, uztaisiju gardas pusdienas, sildos pie gravīras, baņuta spēlē kompi, dzeram rīsa sēnes dzērienu un tas mums iet uz urrā.
  Nesmēķējas, kas ir skaidra norāde, ka esmu slima.
  Pabeigšu lasīt muļķu skolu, tad atņemšu B. Kompi un pastrādāšu.
  Vakarvakarā noskatijāmies Orfeja testamentu, pats Orfejs atstāja lielāku iespaidu, bet viss tāpēc ka pati sadomājos.
  Man prasās kāda nedēļa mežā, kur bez pašpārmetumiem par izjauktu režīmu var cauru dienu gulēt, lasīt, pastaigāties, gatavot un apēst ēdienu. Dienām palikt rītasvārkos un tikai ārā ejot uzmest kažoku, tas ir tas, kas pieteūkst.
  
• 0 rakstair doma

• 26.2.15 21:09
• tikko savilku viena sava sapņa personāžus ar reālās dzīves asociācijām un man palika baisi, jo draugu jau pietiek, bet iemīlēties ir lieki un apgrūtinoši.
  savukārt šonakt sapņoju, ka esmu sarīkojusi ballīti jaunajā dzīvoklī, kurš ļoti līdzīgs tam kāds Ivei bija baldones ielā, ir atnākuši promenentie kursabiedri, kolēģi un draugi no 2007 gada pagātnes. man ir stilīgs birojs, kruts draugs, jā jā tieši no statusa viedokļa un tad kāda no pagātnes draudzenēm saka otrai, viņai tas tak nav vajadzīgs, viņa tam netic un padirsīs pie pirmās iespējas un tad saka man ka visa šī spozme ir maskarāde un nav uztverama nopietni. tu esi lūzere pēc pārliecības, tev piestāv dzert čomskī, tev jau tagad šis viss ir apnicis. ja tu spētu kaut ko sasniegt tu būtu jau sasniegusi, tagad ir par vēlu sistēmu vairs neapmuļķosi, tev vienkārši nav dots tāds powers un griba, čau mēs ejam tālāk.
  
• 4 rakstair doma