25. Februāris 2015

• 25.2.15 12:46
• pirms gada tieši šajā datumā man bija ārprātīgas paģiras, bet izdariju dahuja vairāk kā šobrīd spēka iedomāties.
  dzīvības spēks kaut kur izčibējis un var pat censties būt pozitīvs un visur saredzēt labo, bet grūti sev melot.
  uz ko gan es vispār cerēju?
  
• 1 rakstair doma

• 25.2.15 15:54
• Esmu apņēmusies bez maksas darīt tikai tās lietas, kuru process man sagādā iedvesmu un baudu, un brīnumains pavērsiens nākotnei.
  Par pārējām, lai griežas skaitītājs un apņemos turpmāk nekautrēties un nejusties kā materiālistiskam draņķim, ja neprecīzas vienošanās rezultātā jūtos apčakarēta.
  
• 0 rakstair doma

• 25.2.15 16:01
• Bet vispār daudziem jeb citiem ir daudz sūdīgāk, un viņi dīlo ar daudz nejaukākām lietām un notikumiem.
  Man vienkārši vispār nav spēka dīlot ar kaut ko jeb ko.
  Visādi citādi ārā ir brīnišķīgs laiks, uz vingrošanu aizgāju, bet sapratu, ka tik ļoti sāp krusti, ka pietrūka gribasspēka to pārvarēt, pēc tam sākās durošas sāpes galvā, tas palīdzēja jūsties mazāk vainīgai savā priekšā.
  Tagad sēžu āģīša kūkdaros, ēdu bulciņas un jūtos labāk arī par to ka pietika laika skipot ciemkukuli, kurš ir mazāk gards. Ar sliktu wi fi un izmanto priekšrocības ar labāku lokaluzāciju.
  Darbi un jauni projekti virmo apkārt, gribas lai vismaz naudu nesošie sāk notikt. Nauda ir pēdējais motivācijas resurss, kam vēl ticu.
  
• 1 rakstair doma