20. Janvāris 2015

• palūdz tām savām vardēm, lai nekliedz
• 20.1.15 15:06
• jūtos ļoti, ļoti nogurusi no visa tā karnevāla un uguņošanas visaprkārt, kas tik ļoti patīk un ko principā atzīstu par dzīves jēgu, ka sevi redzu turpmākās divas dienas neizkāpjam no gultas, zīmējam un varbūt izdodas saņemties lasīt.
  ir izveikts gana daudz iekšēja darba un paralēli ieraudzīt citus, pārāk daudz kas ir jāpieņem, daudz kas arī iepriecina un tik daudz ko nemaz negribas pieņemt un atbalstīt.
  dažreiz ir jānolien savā kabatā
  
  un tad skaļā balsī iekliedzas Baņuta un es viņai lūdzu, lai nekliedz un viņa saka, ka nekliedz un prasu, kas tad to dara un viņa saka, vardes.
  un tad es saku, palūdz tām savām vardēm, lai nekliedz.
  
• 1 rakstair doma

• Dislektiķa piedzīvojumi burtu pasaulē
• 20.1.15 23:42
• Kirkegors lasās viegli un labi rezonē ar realitāti, bet lēni. Savukārt lasīt tekstu, kurš uzdrukāts ar baltiem burtiem uz dzeltena fona ir faking grūti, tā ka paldies Zvirgzdiņ par neērtu dizainu jeb vai tas bija mājiens, ka tekstu, ko par arhitektūru raksta cilvēks, kurš nav arhitekts, nemaz nevaig lasīt?
  Toties V Rabit vajadzētu rakstīt biežāk, jo nav neviena cita, kurš var tik dziļi aizķert dzīves smeldzīguma izjūtu it kā garāmejoši pēc visiem kanoniem aprakstot mākslas/kultūras? pasākumu.
  10 padomi, kā uzzīmēt fantāzijas karti, vienkārši ir salīdzinoši viss noderīgākie.
  
• 2 rakstair doma