14. Decembris 2014

• grūti būt dievam
• 14.12.14 22:11
• šī bija intensīva nedēļa ar darbiem, sarunām, Baņutas deju mēģinājumiem vef kultūras pilī, kas vakar noslēdzās ar konceru, kurš sākās sešos un beidzās pusdesmitos. pārdomu vērts piedzīvojums, kas būtu pelnījis atsevišķu irakstu. tai pat laikā tika stādāts maizes darbs un tika strādāts pie sevis saprašanas.
  rezultātā ir izdevies nodzīvot nedēļu ar laimīgu sajūtu, kas manā pasaulē ir daudz. ir bijušas dažas niecīgas trauksmes, kuras savukārt izvērtušās labās sarunās ar pagātnē nozīmīgiem cilvēkiem un attiecības ar tiem ieguvušas citu daudz vērtīgāku dimensiju.
  iespējams, ka piekdienas naktī tika iedzerts par daudz, jo ir atmiņas zudumi, toties vakarnakt bija interesantas sarunas, jo pirmo reizi manā pieredzē katra diskusija tika sākta ar aptaujo, ko katram nozīmē konkrētais jēdziens un vienošanos, ko tas nozīmētu mums visiem kopā un iespējams dažbrīd tas balansēja uz kāda jūtu aizskaršanu, bet vienalga atgriezās konstruktīvā gultnē un savstarpējā sapratnē.
  šodiena godam ataisnoja svētdienas vārdu ar paģiru zupu, filmu, kura izrādījās par spēcīgu mūsu sagurušajiem prātiem, jo viduslaiki arī uz citas planētas ir viduslaiki un grūti būt dievam.
  gravīra laimīgi grauž zupas kaulu un sirdi silda tēls, kā kādā pētersalas namiņā viens virs otra deg divi gaiši logi un tur svēdienas vakarā ietinas saguruši draugi.
  
• 1 rakstair doma