7. Decembris 2014

• 7.12.14 21:26
• pēc kokospiena vistas zupas, vīna un h, pagulējām milzputu vannā sveču gaismā, aizmigām pie kamīna, skatoties kā sveces liesma sarunājas ar ugunskuru, skanēja alvo perts.
  no rīta mājās kafijas nebija un tāpēc aizgājām to iedzert prozas brokastīs. stāsts par sakano pogu un tas par bēgšanu no pazemes pilsētas (to gribētos izlasīt no teksta, neviss klausīties) bija trāpīgi. grafčiks iepazinās ar kādu puisi, kuram nepatīk cilvēki, bet patīk suņi un mājās pašam ir divi.
  tad G teica, ka kalvadoss būtu tieši laikā, bet naudas vairs nav, jo izdzerta kafijās. nauda drusku vēl izrādijās bija. paceļam mājupa iegājām pilnīgi tukšā kkc. skanēja džodevižin un bārmenis izstāstija visu svarīgāko, kas jāzin par pieejamajiem kalvadosiem, tāpēc dzērām to, kurām visjaukākā smarža un vidējs stiprums. tādam svēdienas kalvadosam ir potenciāls kļūt par rituālu.
  pēc tam soļojot tālāk mājup paklupu un sasitu celi, palūkojos uz to kad jau sēdēju mammas virtuvē. aina bija tāda kā jau uz gaišzila leduss būtu kāds nošauts. tikai pirms mirkļa atbrīvoju to nogriežot zeķubikses un atlikušo atmiekšķējot siltā dušā.
  dzīve ir skaista ar visiem pušumiem.
  
• Mūzika: jesie wake " want your feeling "
• 4 rakstair doma