11. Novembris 2014

• šampanietis, kokaīns un desas
• 11.11.14 12:52
• Kaut kā nenoticēju keivam tai filmā vai arī visi tie teksti šķiet sen jau izrunāti ar draugiem un apnikuši.
  
• 9 rakstair doma

• stey in control
• 11.11.14 18:41
• skumji, ka netiku uz auroru ne tajā reizē, kuru katrs sabiedrībā gājējs uzskatīja par godu apmeklēt, ne tajā kurš bija slepens un būtu katra fana lepnums. 15 nov būšu jau londonā. žēl, tiešām žēl.
  toties biju uz Alēna Platēla baletu, tas bija dziedējošs un iedvesmojošs un tur skanēja Bahs, kura fonā jebkura šausmu aina klūst transcendēntāla. Bahs ir baroks, tas manai novārtā atstātai inteliģencei ir jauks pārsteigums un plusiņš zemapziņai. pēc tā bija viegli iet uz henrija atvadu balīti ar konfeti, brutu un proseco.
  vismaz kaut kādos klišeju rāmjos jāturas, lai nepazustu tulkojumā.
  runājot par klišejām, izbesija filma modris - tā lūk ir piemineklis klišejai, lai gan rēzijai tā visticamāk būs mūža labākā loma. pēc tā izlaiduma gats uztvērās viegli, tikai ļoti krita acīs, ka ne viens no scenārija autoriem nezin kā rodas un manifestējas uzticība un intīmas, nozīmīgas sarunas, tas radīja sajūtu, ka skaties attēlu ar pabalējušiem pleķiem un neļāva ticami uztvert beigas, kuras bija spēcīgas un pat iespējamas, bet visa tā virspusējība klases un skolotājas attiecībās kopā radīja labi iecerēta, bet nemākulīgi sajaukta kokteiļa iespaidu.
  tas, kas man patīk visa rīga2014 gadījumā ir izvēles iespēja, dažādiem interešu lokiem, ja sevi asociēju ar tiem, kuriem dzīve kļūst labāka pēc Platēla, tad ORLAN ir notikums pensionāriem un saprotu, ka aizejošās paaudzes kultūras dzīves virzītājspēkiem tā sagādā daudz prieka (FB bija diezgan ilustratīva kopbilde)
  par eidžismu cibā vēl nav bijis neviena fleima.
  jā un keiva filma parāk asociējās ar to grāmatu autoru, kur visa pasaule sadosies rokās.
  
• Mūzika: Bach: Concertos For Oboe & Oboe D'Amore
• 2 rakstair doma