2. Novembris 2014

• 2.11.14 00:04
• ir labi ieritināties migā kopā ar zvēriem un tehnoloģijām
  nav spēka aprakstīt visu piedzīvoto, jāsaņemas rīt.
  ir labi
  
• 0 rakstair doma

• oktobra pēdējās dienas
• 2.11.14 15:23
• tā bija varena nedēļa!
  čomska dzimšanas diena patiesībā bija ļoti jauka un mājīga līdz brīdim, kad katrs piedzīvoja savu cīņu. tomēr tas fantastiskais atmiņas zudums un baltas lapas sajuta, ko piedzīvoju nākošā rītā bija tā vērta, īpaši ņemot vērā, ka asins netika izlietas un visi ir dzīvi, varbūt vienīgi Didzis mazliet klibs.
  Baņuta gan atdzinās, ka nobijās.
  pirmās divas dienas pasaules uztvere bija nedaudz trausla, bet tad nolēmu apmeklēt šmēlinga konferenci un tā savā nenopietnībā, bet ar pretenziju uz nopietnību iedvesmoja. mazs, ahujenna atbildīgs, bet finasiāli perfekts darbiņš vēl iedeva pozitīvu kiku.
  piektdiena pagāja vienā skriešanā, ms tika izglābta no pēdējā pretīgā latvenergo parāda, kas principā bija uztverams kā rekets. tadžīna atguva savu pamatu un fiziskajā pasaulē bija atjaunts miers un kārtība.
  vakarā pilnīgi nejauši saskrējāmies ar monsanto iekš kkc un uzsākām burvīgu ceļojumu cauri naktij. tur bija intervija ar kanibālu, uzpīpēšana ar žirāfi. misija bija atrast labu mūziku, to mēs atradām vairākas reizes. vēl mēs atradām brīnišķīgus īstu turku kebabus, kas atrodas pie dienasgrāmatas un alejas mājām un saucas stambulas kebabi. atradām feitu kleitu ar hemingveja dzērienu un pateicoties tam pirmo lielisko piedzīvojumu ar parūku. rudens nakts bija neticami skaista ar miglu, gaismām un debesīm. sapratu daudz jauna par cilvēku dabu vai drīzāk kārtējo reizi pārliecinājos, ka nemainās tā, un labi ka tā.
  tik jāiemācās nelolot ilūzijas un cerības. vispār vērtīgāka par visu bija mūsu saruna ar monsanto, kas tā arī nevienā mirklī nepartrūka, tikai ieguva arvien jaunas atsauces, par kurām uz rīta pusi mēs vairs tikai smējāmies.
  lai arī aizmigu kādos septiņos, vakar pamodos divpadsmitos un paspēju aizbraukt ciemos pie rip un deģenerāļa uz baltezeru, kas izrādījās gabaliņš holandes ar uzbērtu ezeru un mājiņu iztieptu vertikālu, šauru vairākos stāvos. Rip cep pasaulē gardāgās picas ar perfektāko mīklas biezumu un vispār baltezers nav tik tālu kā dažkārt šķiet tai kartei, kura galvā.
  kad atgriezos rīgā pavadijām vērtīgu pārdomu vakaru ar gitu, grafčiks tika pie vēlas pastaigas parkā, bet gitas vello atgriezās mājās.
  Tā nu ir sācies novembris, kurš solās būt darbu, bet galvenokārt ceļojumu mēnesis.
  
• 5 rakstair doma