20. Oktobris 2014

• 20.10.14 00:24
• kā apsēžos pie datora, tā Grafčiks nāk kāpt klēpī. salsts laikam. krāsns kuras, bet laikam vēl nav iesilusi.
  gribas jaunā gada svinības, lai visu, kas šajā gadā noticis var salikt atmiņu plauktiņos un doties tālāk, jau tagad šķiet ir bijis par daudz (jā vairs nebīstos to nosaukt vārdā) , divarpus mēneši ir daudz, tāda ir šī gada pieredze.
  rudens griež labi, lai gan manas problēmas ir visai niecīgas un iekšējas dabas, kam sakars tikai ar pašas smadzeņu procesiem un domāšanas steriotipiem.
  trūkst gribas pāraut bīstamo spēli ar nepabeigtajiem darbiem un naudas trūkumu.
  no otras puses ir ļoti daudz laba un iepriecinoša, ir noticis tik daudz necerēta, tāda, ja kāds no rīta teiktu vakarā tu darīsi to, smietos un domātu, ka šams jucis.
  grūti vispār kādam ko teikt, jo visi uzmundrinājumi vai viedokļi ir tieši nekas, bet kādreiz tajā saskatīja jēgu un tas iedarbojās.
  gribētos atrast precīzus apzīmējumus tām aptuvenajām sajūtām, kuras pēdējā laikā ir klātesošas, nosaukt ezeru vārdā.
  
• 0 rakstair doma

• 20.10.14 10:01
• Sapnī izlūza priekšzobs ar divām lielām šķembām. Diemžēl vēl nekad nav bijis tā ka pēc zaudētiem zobiem sapnī nāves ziņa ietu secen.
  Bet domāt par to nav jēgas. Nepatīkami ļoti.
  
• 0 rakstair doma