3. Jūlijs 2014

• 3.7.14 13:05
• Iespaidojoties no Chaij retrospekcijām, palūkojos, kas notika ar mani pirms 7iem gadiem.
  
  Toreiz priecājos par šo citātu un tas joprojām šķiet labs, saprotu kāpēc tā patīk Kaningems un kādus ceļavārdus viņš iedevis manai pasaulei:
  
  "Un tā – tēlojot darbojošos personu savstarpējās attieksmes, rakstnieks pievērš uzmanību nevis sociālo attiecību iepriekšnosacītībai vai, pasarg Dievs, iedzimtības neizbēgamajai ietekmei uz cilvēka likteni, bet gan trauslu un psiholoģiski iracionālu emocionālo saišu mijiedarbībai, kas nosaka cilvēku domas, jūtas un darbību. Kā rezultāts šādam literārā vēstījuma modelim neizbēgami ir jautājums – vai cilvēki vispār ir spējīgi viens otru saprast? Un Kaningems pēc šāda vairāk vai mazāk tradicionāla jautājuma arī sniedz atbildi: principā jau – jā, bet diemžēl dažādu personību tiekšanās vienai pēc otras apvienojumā ar gandrīz neizbēgamu aristokrātisku izsmalcinātību viņu vēlmēs un jūtās rada nepārtrauktas nekonsekvences."
  /Armands Znotiņš/
  Tai pat laikā bija nomirusi mana vecāmamma, kas tēta mamma un tēta līnija palika pavisam izmirusi. pirms 7iem gadiem 4.jūlijā braucu uz bērēm.
  
  vispār man tas laiks šķiet ļoti tālu un lai arī saprotu, ka esmu bijusi diezgan domājoša un sakarīga būtne, tā ir pavisam cita persona un ļoti daudz no tā laika esmu aizmirsusi, tā ka lasu tekstu, bet kontekstu nesaprotu.
  
• 1 rakstair doma