Vår tid er nå
Vår tid er nå
28. Jūnijs 2014
- 28.6.14 09:45
- Šeit laiks it kā stāv un it kā nestāv uz vietas. Pavisam nesen uzcēla jaunu sauso tualeti, bet gadaskaitlis klonā grīdā saka 2009 un tie ir veseli pieci gadi, kas manā apziņā ir tagad.
Vecāmamma kļūst arvien lēnāka un tā pamazām saplūdīs ar mūžību.
Iespējams arī es, kad kļūsu veca un lieka dzīvei nokļūšu šeit un dzīvošu vēl ilgi savai realitātei, kā visas lietas, kuras žēl izmest. Labi ka laiku pa laikam tiek sakurts ugunskurs.
(Ir atbraukuši pļavēji un mūsdienās tie vairs nav saulē brūnināti vīri ar izskaptīm, bet moderni traktori)
-
3 rakstair doma
- Dienas darbi
- 28.6.14 12:31
- No istabas izraidīta bezdelīga.
No zara, jeb ar visu ābeles zariņu, jo mazs un griežams, nocelts un savākts bišu spiets.
Otrs vēl zaros, bet stipri augstāk un neērtāk paņemams.
Pa vidam lasu grāmatu, kā darbojas cilvēka prāts un esmu ar Baņutu, sen nebiju tik ļoti sajutusi viņas mīlestību un pieķeršanos.
-
5 rakstair doma
- 28.6.14 23:53
- Izbraucām pilsētu, tas ir valmieru.
Apskatīju valmiermuižu.
Tad pilnīgi negaidīti tiku pie brauciena uz zilo kalnu ar vello. Tas bija dikti skaisti, tā saulrieta gaisma un labības smarža. Atcerējos, ka labības smarža ir manas bērnības vasaru smarža.
Pašā zilākalnā bija daudz izbadējušos odu.
Sagribējās atsākt gleznot jo tā gaisma un krāsas! Zaļajam ir tik daudz toņu un pusizplaukušie rapšu lauki taisa tādus redzes gļukus.
Mamma un Baņuta brauca līdz ar auto, tas ir izbrauca pusstundu vēlāk un satikāmies tieši vienā laikā kalna autostāvietā. Nu jā jo paulai bija ikvakara skrējiens un artiņa, kas paulas mamma un manas mammas māsa parasti brauc līdzi ar vello.
Jā un otro dienu neesmu smēķējusi.
-
0 rakstair doma