10. Jūnijs 2014

• 10.6.14 14:20
• ir aizdomas, ka izdevās pieradināt miroņgalvu kleitu
  
• 2 rakstair doma

• 10.6.14 22:09
• lai arī brīžiem ir fiziski ļoti grūti (gribas ēst, nāk miegs, zūd katra kaut nedaudz neaktuāla atmiņa) saprotu, ka beidzot dzīvoju tieši tādu dzīvi kādu vēlējos kopš bērnības jeb vienmēr esmu zinājusi, ka dienām ir jābūt tieši tik piepildītām. no rīta ar bērnu kopā riteņot prāvu gabalu uz bērnudārzu, tad acis nepaceļot nostrādāt trīs stundas. no viena darba braucot uz otru paspēt vēl visas iespējamās lietas, kuras var nokārtot pa ceļam. paspēt pasēdēt ar draugiem dzerot zemeņu dzirkstošo ar čillī mērci, piedaloties sarunās, kas iedvesmo izglīto un palīdz izdīlot ar sevi un pagātni.
  šovakar pat pārāk nesāpēja sirds, kad izvēlējos mājās pastrādāt nevis iedzert čomskī. ir sakrājies pietiekami, lai pietiktu ar sevi un zinu, kur meklēt satisfekšen.
  
  kaut kā vēl diezgan miglā tīts dzīvesvietas attēls, lai gan kaut kādi virzieni iezīmējas. laiks vēl ir
  vienā brīdī jābūt fīdbekam finansiālā ziņā, jo darīts ir daudz un būs vēl.
  
• 5 rakstair doma