2. Jūnijs 2014

• vēl viena pirmdiena
• 2.6.14 13:47
• tūlīt tūlīt iesiešu projektu, ko esmu nomarinējusi līdz nejēgai, un nesīšu iesniegt instancēm.
  kaudzīte ir prāva un skaidrs, ka kļūda ir darba apjoma noteikšanā, kļūda, kuru smadzenes laboja tik ilgi
  
  enihaw skan gil scott heron "pieces of a man"
  
  cēlos agri, strādāju no rīta nevis pa nakti un pirmo reizi abas ar Baņutu braucām katra uz sava vello no botāniskā dārza līdz pat bērnu mājai. Baņuta sauca: turbo ātrums! turbo ātrums!
  beigās teica, ka nogurusi, bet man rokassomiņā plaķenes kā jau īstai dāmai, piedodiet, mammai pienākas.
  
• 0 rakstair doma

• 2.6.14 19:48
• no sākuma es jutos vainīga jo tā bija mana vaina.
  tad jau mazliet apbižota (īpaši tāpēc ka izveicu visu pēc labākās sirdsapziņas, jo partizānisms, lai netraucēti pabeigtu projektu savu bija padarijis )
  bet kad es redzu kā cilvēki no mušas uzpūš ziloni pirms patiešām reāli sūdi ir iestājušies, es esmu ļoti, ļoti dusmīga.
  man ir bijis jau viens gadījums, kad no kāda cita iztaisa grēkāzi, jo ķipa zadzis nolūzušu auga gabalu, bet pēc pusgada izrādās, ka pats apsūdzētais un ziloņa pūtējs ir daudz lielāks krāpnieks.
  un šobrīd šie gadījumi tik ļoti velkas kopā, ka iešu pagalmā uzpīpēt (jo iespējams, tās ir tikai emocijas) un tad turpināšu rukāt.
  
• 0 rakstair doma