11. Decembris 2013

• notikumu gaitas secība būs sajaukta
• 11.12.13 13:15
• piecus gadus nebiju nekur tālāk par viļņu vai tallinu bijusi. pēdējo reizi 2007 biju londonā pie māsas.
  tāpēc tas nebija nekāds pārsteigums, ka jau lidostā secināju, ka visas ceļošanas iemaņas ir pakāstas.
  ja pie sāniem ir īstā kompānija, viss vienmēr notiek vienīgajā pareizajā veidā, kur viens otru papildina, kad vienam beidzas aktivitāte otram sākam, tad trešam un uz priekšu visi tiek ar jaudu.
  lai arī objektīvie apstākļi katram bija sarežģīti pa savam, pati amterdama uzņēma mūs no sirds, atklādama savus mazos noslēpumus pašos negaiditākajos brīžos.
  mērču skvotu meklēt nedevāmies, jo interneti rādīja to mirušu un ceļš ar kājām garš un laikapstākļi nepiemēroti, tāpēc aizgājām uz filmu čūskas mājā. neko īpašu negadījām, bet dabujām gan.
  1966.gada čehu brīnums komēdija/zinātniskā fantastika: Kurš vēlas nogalināt Džesiju?
  Satikām un apciemojām Danielu un nokļuvām diskotēkā, kur mūziku lika bargās kundzes un manas vecmāmiņas, kas tēta mamma apvienojums, sieviete, kura iet uz randiņiem ar sievietēm. mūziku lika bez nevienas pašas emocijas sejā, tādu kas pašai ļoti patīk, neuztrācoties vai kāds to saprot, bet mēs sapratām un iesildijām deju zaļi ātri vien. Džims jau bija rīgā, bet Daniels bija lielisks Džima aizvietotājs, kas attiecas uz dejošanas ieviešanu tukšā zālē.
  Paspējām iemīlēties OT301
  Loti daudz staigājām pa ielām un galu galā dzērām smalkus kokteiļus viesnīvā Hilton ar skatu pār visu pilsētu pie latviešu bārmeņa Justa.
  Izpildījām misiju ar piparkūku un vēstules nodošanu no māsas kādai meitenei, kas strādāja ne pārāk smalkā kofīšopā.
  Iepazināmies ar ķīnieti Pīteru De Grālā un indiešu puisis no blakusgaldiņa pārvācās pie mums.
  Smējāmies kopā ar Marinku.
  Dzērām senu stradīciju liķieros dažnedažādu zoršu viens otru cienājot.
  Bijām Bimhuisā, kas kļuvis liels sterils un dārgs un Amsterdamas pārdaugavā.
  
• 3 rakstair doma