29. Jūlijs 2013

• 29.7.13 00:18
• kamēr es te cīnos ar ilūziju līķiem, tikmēr dzīve piemiedz ar aci
  kamēr pērku cigaretes grafčiks iepazīstas ar lapočkas sērdieņiem un uz kolas atkal ir uzraksts "priecīgie"
  mājas pagalmā pie konteinera atrodas lielisks virtuves plaukts (pat ne plauktiņš) no īsta koka ar metāliņu uz kura var uzvilkt aizkarus, ja gribas slēgtu vai pakarināt visko vērtīgu
  grafčiks uzvedības ziņā ļoti respektēja plaukta uznešanu sestajā stāvā vienīgais pušieris bija vēlā nācēja kaimiņiene ar meitiņu. visu ceļu klusībā cerēju, ka šās beidzot kur slēgs vaļā sava dzīvokļa durvis, bet nē, izrādās dzīvo man pretējās durvīs. par to biju ļoti dusmīga un uz jautājumu vai palīdzēt nikni teicu nē un iestūķēju grafčiku dzīvoklī. mazā meitenīte dziļdomīgi to visu vēroja
  bet plaukts ir tā vērts, kaķa uzreiz novērtēja un pārvācās uz dzīvi tajā
  tagad pabeigšu fasādi johaidi!
  jo ir iekārtota lieliska darba vieta tieši guļvietā
  
• 0 rakstair doma

• 29.7.13 21:07
• iznācu šovakar no darba, bet luksaforā tieši iedegās sarkanā gaisma, tas mirkli mani sadusmoja, tad pagriezu galvu pa labi. tur dega zaļais un tad man pieleca, ka var tak mājās braukt gar daugavu. ja brauc gar daugavu nav obligāti jānes ritenis aukšā vanšu tiltā, kur otrpuss viss ir uzrakts, bet var uzstumties uz akmens tilta un beidzot pēc ilgiem laikiem aizbraukt uz ab dambi pašā galā uzpīpēt cigareti un pamāt tai sev, kas katru vakaru braukdama mājās uzpīpē cigareti saules akmens pakājē.
  uzbraucot uz dambja uzzināju, ka vairs nav viena brīnišķīga mūziķa, ar kuru pirms daudziem gadiem + r. un l. pēc saulkrastu džeza festivāla sēdējām kādā ceļmalas krodziņā un runājām par mūziku un pār mums pletās lielceļa nakts migla. tāpēc rādio atskaņoja vislabāko iespējamo skaņdarbu mirkļa struktūrai
  vajadzēja tikai vienā mirklī pagriezt galvu pa labi un aizbraukt neierastā virzienā. tā runā, ja negrib vecumdienās ar alckeimeru slimot vienmēr vaig izvēlēties jaunus ceļus, lai neieslīgst rutīnā.
  
• 0 rakstair doma

• Nejust
• 29.7.13 21:29
• dažkārt jūtu visu, arī to, kā nav
  
• 4 rakstair doma