5. Decembris 2012

• ikdienas sīkumi
• 5.12.12 23:07
• kad visu dienu tā kārtīgi ievelk gaisu un norukā, neskatoties uz drūmām domām, par kurām pievakarē pīpojot pieleca, ka nav jāņem vērā un beidzot būtu jāsāk sadzīvot ar iedzimto gruzonu.
  tad vakarā vairs neatliek spēka pieveikt iesākto zīmējumu un ar rūktumu sirdī jāatdzīstas draudzenei, ka nespēšu sazīmēt uz piektdienu prasīto. vismaz beidzot esmu izaugusi, lai atdzītos laicīgi un būtu iespēja mani aizvietot ar kādu citu, bet tik neerti vēl nav bijis šajā ziņā bārbalas virtuve pat klāt nestāv, jo gribējās to draudzīgo studentisko tusiņu piedzīvot, bet savus darbus vairs neatliksi.
  tad maksimas pārdevēja atteicās pārdot cigaretes bez dokumentu uzrādes. uz protestiem atbildot, ka esot arī piecdesmit gados tādi bez grumbām un kaklu jau redzēt tagad ziemā nevarot. kakls esot labākais vecuma rādītājs.
  tad pienāk tas vakars, kad baņuta viena pati piesakās un saorganizē gultas uzklāšanu un aiziet gulēt un es saprotu, ka mans bērns pieaug.
  
  tagad abas ar maksu cibojam un pīpējam tās, var teikt, ar viltu izmānītās cigaretes.
  
• 1 rakstair doma