2. Decembris 2012

• 2.12.12 12:59
• dzīve ir brīnišķīga tieši ar to, ka nekad nevari zināt, kur viņa tevi aizvedīs
  šogad neizdevās nokļūt nevienā no koncertiem, kas būtu zināmi un pašas iepriekš izvēlēti, bet vakar koncerts atnāca negaidīts dienā kad pamosties plkst trijos absolūtā pālī un dienu jau iesākumā vari izmest miskastē izdodas nokļūt pieņemšanā pie enģeļa.
  tā es piedzīvoja sava mūža otro svarīgāko (pat nezinu kā lai uzraksta precīzāk)
  
  tie šo viņa nedziedāja, bet tā ir cibas klasika. tāpēc studijā - Ne Me Quitte Pas:
  http://www.youtube.com/watch?v=HMC3WBIlx9U
  
• 0 rakstair doma

• 2.12.12 13:16
• kaut kā pieleca, ka viena no sajūtām, pēc kuras visu laiku dzenos ir satisfaction. vēl nekad nebija izdevies to piedzīvot, kad godīgi, liekot roku uz sirds, vari pateikt, nu ir gana.
  tagad tā ir.
  kaut kāda viena rasklada sevī atrisinājums un nevar zināt, kas būs nākamais aktuālais, kurā brīdī atgriezīsies tukšums pavisam jauns un savādāks.
  
• 0 rakstair doma

• nodeva 1.adventei un laika skaitīšanai:
• 2.12.12 20:47
• 1. labrīt un ar labu nakti
  2. nostalģija:
  šodien sajūta it kā es atkal strādātu sudrabā
  3. Ja sp legions sev neraksturīgi nebūtu pasteidzies, tad uzminiet, kurš mums pirmais būtu atsūtījis rēķinu ?
  4. to, ka var diezgan ok strādāt ar temperatūru, to es sev jau pierādīju
  5. skumji, bet izskatās, ka rīt būs jāsēž mājās un jārūpējas par slimnieku
  6. cik mēs cilvēki esam fakin naivi un ievainojami
  7. brīniņfests bij' brīnumains
  8. līdz chinawoomen tikt pietrūka spēkadukas
  9. šī rīta brauciens caur lielajiem parka kapiem, lika saprast, ka ir iespējama dzīvē ārpus āgenskalna tikpat skaista un veldzējoša.
  10. " Kādu svētdienu es iemāciju viņam, kā izvairīties no čūskām, kas dzīvo viņu lielajā plīša paklājā."
  11. zīmēju savā vecajā jaunajā darbā un jutos, kā atguvusi gabaliņu sevis
  12. my name is carnival
  
• 1 rakstair doma