4. Oktobris 2012

• 4.10.12 09:17
• 7:21 un 7:48 tapa divi nozīmīgākie manas freidlistes ieraksti. tajā laikā pa vidu 7:30 atsprāga vaļā acis, jo sapnī uz mani kliedza divas balsis katra savā pusē: "optimisms var būt bezgalīgs", "pesimisms var būt bezgalīgs" un nācās mukt no guļamistabas. galvā savas aprises ieguva stāsts par aiziešanu. pārāk emocionāls un tēlains un tāpēc man no viņa bija mazliet kauns, bet nolēmu, ka tas ir risinājums uzrakstīt stāstu par to, kas biedē vai satrauc.
  
• 0 rakstair doma

• 4.10.12 21:35
• iespējams visas tās bailes ceļas no savtīguma, izmisuša savtīguma
  
• 7 rakstair doma