1. Oktobris 2012

• citāts
• 1.10.12 19:48
• "Kādu svētdienu es iemāciju viņam, kā izvairīties no čūskām, kas dzīvo viņu lielajā plīša paklājā. Vajag tikai staigāt pa gaišajām joslām, pa visām gaišajām krāsām. Ja tu iekāp blakus - brūnajā, tad esi pagalam. Tur lejā mudž no čūskām, to nevar aprakstīt, tās jāiedomājas.
  Katram jāiztēlojas pašam sava čūska, jo cita cilvēka čūska nekad nevar būt tik briesmīga."
  
  "Nevajag turēt mājās plīša paklājus, tie ir bīstami. Daudz labāk dzīvot darbnīcā ar cementa grīdu."
  
  Tūve Jānsone
  "Tēlnieka meita"
  
• 1 rakstair doma

• citāts 2
• 1.10.12 20:13
• "Māmiņa dzīrēs ir ļoti smalka. Viņa nesaliek visu uz galda un nekad nevienu neielūdz. Viņa zina, ka vienīgais, kas var radīt noskaņu, ir improvizācija. Tas ir skaists vārds. Tētim ir jāiet ārā un jāmeklē paziņas. Tos var atrast jebkur un jebkad. Lāgiem nevar atrast nevienu. Bet visbiežāk tomēr var. Un tad rodas velme kaut kur aiziet. Viņi visi kaut kur nonāk. Tas ir svarīgi."
  
• 2 rakstair doma

• 1.10.12 20:24
• lasu skaistāko rudens grāmatu pasaulē un ēdu tomātu pusītes ar zilo sieru, un man ir jauki un labi. Baņuta ir izvanojusies, bet es esmu sākusi uz pasauli skatīties ar Tūves J. acīm un atieksmi.
  cerams tas nepazudīs ar jaunas dienas iesākšanos.
  
• 0 rakstair doma

• citāts3
• 1.10.12 21:17
• "Ir skumji, kad viņi kļūst miglaini un izgaist. Tu saki visas pareizās lietas, bet viņi tik un tā pazūd. Nav jēgas turpināt, jo tas ir vienkārši muļķīgi un tu jūties vientuļš."
  
• 0 rakstair doma