29. Aprīlis 2012
- 29.4.12 23:40
- Bijām uz Oblomovu. Kaut kā tieši paķēra pa manu vājo vieto, jo, ja vien būtu iespēja es būtu Oblomovs (un Zahars tik ļoti atgādināja Gravčiku)+ mīlas stāsts, kas tomēr nespēja viņu izvilkt un "dzīve uzbrūk"
no vienas puses jānoskurinās un jāpretojas Oblomovam sevī, no otras ir mūžīgais jautājums par jēgu jel ko vispār darīt.
drosme noticēt, ka dzīve ir brīnišķīga - 0 rakstair doma