27. Aprīlis 2012

• 27.4.12 08:44
• manējie vēl guļ
  esmu paspējis izdušoties, uzvārīt kafiju un zibenīgos tempos uzmetis miera ielas plānu
  tas viss tāpēc, ka vakar vakrā piedzīvoju mega izrubijienu plkst.9os vakarā
  atceros, ka pa miegam runāju ar rasbainieku, jeb tas bija sapnis, bet solīto izdariju (noderēs jebkurā gadījumā)
  zirņa nodarbība bija aizraujoša un piedzīvoju necerētu komandas saliedētību - kopīgs darbs dara brīnumus. mēs bijām 4 meitenes no vienas skolas (ķipa klases krutākās) un divi puikas līdzīga vecuma no citas skolas. beigās meiteņu klasesbiedri nāca ietusēt, bet komandas puikas brīnijās, ko šie tā visu kritizē. vārdu sakot bija jautri un beigu galā vinnēja (vot neteikšu, jo šovakar tāpat uzzinās)
  pacilājām šī gada smago ananāsu ar dažādām ķecerīgām domām.
  pēc tam jozu uz bērnu māju pēc baņutas un tad pie mammas. soma bija neticami smaga + savienojumā ar nesamu b. lika atvairīt saļimšanas domas.
  tad reizē ar atslābumu iestājās izrubijiens.
  a! un vēl, braucot vakrrīt uz mierielu pēc ļaptopa, lūkass kļuva par fiksīti bez brīvgaitas ar vēl marginālākām bremzēm
  
• 2 rakstair doma