16. Augusts 2011

• 16.8.11 13:15
• ir tāda vieta kā vārnukrogs starp buļupi un lielupi pie ietekas jūrā.
  pagājušo gad mums izdevās tur iekļūt gadsimta negaisā, kuš nāca kā siena pāri lielupei un četrus zibeņus reizē spēra lielupes vilcienu tiltā un visi mazie lielupes kuģīši slēpās krastā un katru ārā palicēju bijām gatavi savākt savā auto.
  vakar nolēmām izveikt vārnukrogs 2 pasākumu. nezinu, kas 321zemi piespieda braukt pa it kā meža stigu un buļupi, bet nokļuvām mēs uz kvadraciklu un motociklu trases un iestigām vietā, pēc kuras varēja iestigt tikai vēl vairāk, ja būtu izdevies to šķērsot. sākumā bija jautri mēs ar suni meklējām zarus, 321zeme raka smiltis, bija brīnišķīga saule skrajā priežu mežā ar būrvīgu sūnu un ķērpju segu, putnu balsis, arī zaķis vai lapsa. pēc pusotras stundas palika nedaudz neomolīgi, es prātoju ka būtu jāiet atpakaļ uz lielo ceļu, ja gadījumā mēs sauktu palīgus, 321zeme sagura arvien vairāk rokoties smiltīs, bet mašīnas priekša arvien vairāk uzsēdās uz kāpas un riteņi zaudēja saķeri. 321 zeme bija jau izprātojis, kā mēs jauki nakšņosim pie ugunskura, jo bija jauks vasaras vakars un ar jauniem spēkiem turpināsim rakšanu.
  taču tad atskanēja glābējrēkoņa, kur paldiesdievam tuvojās un tad viņus varēja ieraudzīt - mūsdienu bruņiniekus, divi uz kvadracikliem, divi uz močiem, ekipējumā. barvedis bija visapaļīgākais, ātri novērtēja situācija un smīnēdams noprasija, ko mēs ar auto darām kvadraciklu trasē un vai tiešām cerējām izbraukt un vai mums ir trose. mums protams nebija un nav troses, bet viņam bija, acīmredzot paši arī šad tad iestieg.
  bruņinieki izvilka mūs zibenīgi un gandarīti apdzina un es tiešām pirmo reizi mūžā uz kvadracikliem noskatījos ar bijīgu cieņu. uzbrauciens kalniņā uz lielā ceļa arī izdevās lielisks, jo teorētiski varēja būt mūsu otrs klupšanas akmens.
  pilsētā atgriezties bija patiess prieks un fraņču vakariņām nemaz nenokavējām.
  vakars bija burvīgs un atgriezās sajūta par sava loka cilvēkiem, jeb kā tur vonegutam bija kaķa šūpulī ?
  
• 2 rakstair doma

• 16.8.11 14:40
• ar vien grūtāk ir sagaidīt, kad izremontēsies mūsu jaunās mājas, labā ziņa, ka remonts rit kā 321zeme iecerējis un tas vieš cerību, ka varēs aicināt ciemos viesus (jūrmalā vienmēr bija kauns to darīt)
  pats galvenais, tad būs duša un pieslēgta veļmašīna,
  bet pagaidām došos pārdaugavas pastaigā ar uzkabi.
  
• 0 rakstair doma