4. Jūlijs 2011

• āgenskalna dievināšana
• 4.7.11 12:14
• pagājušo nedēļu biju tik ļoti aizrāvusies ar jaunās dzīvesvietas apkaimi, ka nepamanīju miega badu. toties vakar un šodien miegs pamanīja mani.
  joprojām priecājos par viesiem pastaigu maršrutiem, gan uz uzvaras parku caur skadiņas pagalmam, uz māras dīķi gar paziņu dārziņu, kurā var iegriezties uz glāzi vīna un cigareti. pat pavisam mazā pastaiga pa tempļa ielu.
  vakar nespēka dzīta neaizgāju uz āģīša tirgu pēc tadžinas sastāvdaļām un pēc tam nožēloju, jo mammas piemājas maksima un iki par abām kopā nespēja piedāvāt jel ko iepriecinošu. būs jāaiziet ievērtēt uz mazo gaumīgo lauku labumu veikalu uz šīs pašas ielas dažas mājas uz priekšu.
  vārdu sakot te ir viss, kas svarīgs ikdienai+lieliska apbūve, kur katrā pastaigā atklājas kas jauns un neredzēts, ķīpsala šajā ziņā nobāl (labi, ka nepiekritām iet uz turieni dzīvot)
  
• 4 rakstair doma

• mamma lampa
• 4.7.11 12:32
• runājot par lampām tā bija patikšana no pirmās tikšanās, bet tad viņu ieraudzīju kalnciema ielas vīna veikalā, kā stāvlampu stūrī iespiestu un nodomāju, ka tā lampa nemaz nav kruta, ja tik slikti izskatā vietā, kas pati par sevi ir ok. ķipa labs labu maitā, izrādās.
  toties pagājušo nedēļu pamanīju viņu divos pārdaugavas dzīvokļos un viņa izskatījās forši un tieši pirms tam biju izdomājusi, ka mūsu dzīvoklī ar ļoti piestāvētu, bet tas kalnciema skats kaut kā lika atturēties.
  varbūt tā ir lampa privātām telpām ?
  varbūt viņai nepatīk iespiestība, īpaši stāvlampas veidā ?
  katrā ziņā man vairs nav jānēsā sirdī vilšanās un vairāk jātic savai vizuālajai iztēlei
  
• 16 rakstair doma