25. Decembris 2010

• 25.12.10 14:28
• beidzot skaidri un gaiši zinām, kas domāts ar vārdiem: "sidrabiņa lietiņš lija ziemassvētku vakarā" vēl tagad ārā viss ir apsalis ar sidrabainu lediņu.
  atkupinājām no Rīgas uz Rubeni diezgan ok, no Rubenes uz Vārnām jau bija mazliet ekstrēmāk, labi ka bija iebrauktas apmēram vienas sliedes no Rumbēniem gan uz Rubenes, gan Vārnu pusi. Vislabākais ceļš izrādijās iebraukšana pagalmā.
  diezgan labi aizkupinājām uz Valmieru ciemos un atpakaļ.
  vispār bija diezgan laba radu pasēdēšana ar daudz jokiem un smiekliem. man vienmēr ir paticies viesoties pie vecāsmammas māsas Ieviņas, dēļ mājas un dārza. vasarā tur vēl parasti zem virtuves loga zied krāšņa sarkana vīteņroze, māja ir latvijas laika, pilsētas pusotrstāvīgā, sākotnēji drošvien celta vienai ģimenei un viss tik kārtīgs un sakopts, labākajās deivida linča tradīcijās. tas vienmēr ir kā atgriezties bērnībā un durvīm vēl saglabājušies vecie klinķi.
  vārnu jumti ir apsniguši ar biezām kupenām un sidrabiņa lietiņš izvagojis vadziņas.
  grafčikam beidzot ir suņa dzīve ar suņa kompāniju un ēdieniem un jau ir paspēts savainots astes gals
  no augšas nonests maiss ar dipiņiem, vakarā skatīsimies.
  būtu jāsaņemas izvizināt Baņuti ar ragavām, lai gan visforšākā vieta ir te aizkrāsnē.
  
• 1 rakstair doma