9. Novembris 2010

• 9.11.10 15:29
• Bērnibā braucot ar rīta troleibusu, kurš bija pilns ar tādiem pašiem skolas braucējiem kā es, bet visiem svešiem, domāju kā lai iepazīstas ar kādu. Gribējās to skolas ceļu īsināt ar draugu sabiedrību.
  (tiesa gan vienu rītu saņēmos un iepazinos ar tuvāk stāvošo meiteni. Izrādijās viņa bija čigānu meitene un viņas vēcāki aizliedza šo draudzību un vecākā māsa tika instruēta parūpētis, lai vecākiem nav jāuztraucas)
  
  Tagad ir līdzīgas pārdomas, nebaidos šī vārda, biznesa lauciņā. Uzzināt, kur kādi forši vietējie ražo un dizainē tādas lietiņas, bez kurām īsts telpaugu audzētājs nevar dzīvot.
  Vakar iegāju Divdabā, sanāca negaidīts izlūkgājiens. Kopš tā brīža arī domāju, stabilākais jau pašu darinātais vai apgreidotais, bet dažādiba ir tik iedvesmojoša un tāpēc vien nepieciešama.
  Ho! Tiku atskaipoja NK un "Mājas svētība" šovakar tiks pie telpaugu grāmatām, mantotām no NK tantes.
  
• 2 rakstair doma