Vår tid er nå
Vår tid er nå
5. Februāris 2010
- 5.2.10 13:23
- ņemot vērā šo topiku:
http://klab.lv/users/rasbainieks/1182586.html?#cutid1
un topiku pēdējā deko,
un vakardienas noklausīto http://twitter.com/hybridspace uzstāšanos par parametrisko pieeju pilsētbūvniecisko struktūru veidošanā.
jau kādu brīdi šķetinu savā galvā par būvju monstrozumu un to ka nākamajām paaudzēm tas vairs nav tā. kādreizējie monstri kļūst ļoti cilvēciski pat ar savām vājībām. tāpat skatot riekstiņa monstru gribas cerēt to nepiedzīvot, bet otrs mans es sit plaukstas, sajūsmā mirkšķina acis un ir visnotaļ aizgrābts. Latvijā nav tik sarežģītu novietņu kā izvēlētā barselona un ar tik vienkāršiem datiem kā pļaviniekos sanāktu neizteiksmīga konstrukscija, bet tur, kur pasaulē lielās pilsētas un cilvēka mērogs būtībā ir pūļa mērogs, tasder kā kulaks uz acs.
man pašai vienmēr laba arhitektūra ir neuzcelta arhitektūra vai uzcelta minimāli ar minimālu piepūli. Godam turos pie šī sava principa joprojām.
bet ja saņemtos un uzceltu to ziemeļu šķērsojumu? man pat liekas vienalga ar tiltu vai tuneli, bet ar elpu aizraujošo faktoru un ja cilvēka mēroga izjūta tiešām mainās ar katru nākamo paaudzi? nu pasakiet kuram no jums brivdabas muzeja ēkas šķiet atbilstošas? ir tak drusku par mazu?
un kāda ir ģeometriskā progresija, kurā pieaug cilvēka sajūta par viņu ietverošo telpu?
-
4 rakstair doma
- 5.2.10 13:50
- vēl domāju par šo: http://www.designboom.com/weblog/cat/9/view/9016/architecture-in-times-of-need.html
un varbūt būtu jābeidz gulēt un jāiztaisa tehniskie zīmējumu saviem vagoniņiem.
varbūt?
-
2 rakstair doma