Vår tid er nå

8. Maijs 2008

8.5.08 14:42
reizēm tiešām sāku ticēt, ka katram jau iepriekš ir nolemts atrasties kādā noteiktā vietā un veidā. manējā ir strojka. nepietiek, ka darbs tāds, ka dzīvokļa logam priekšā stalažas un šodien krāsoja fasādi, tagad ari kantora pagalmiņā tiek špaktelēta, skrubīta fasāde, pilns ar strādniekiem, plēvēm un putekļiem un ar dievu uz kādu laiku ieradumam vientulīgi uzpīpēt, skaitot eglītes un putnus debesīs.
savukārt radās doma savākt bildes ar pagalma pārvērtībām to gadu garumā kopš te esam.
0 raksta ir doma

skaņu mežs
8.5.08 15:04
šogad kaut kā ļoti patīkas. uzrunā tā iezīme, ka katrai muziciņai līdzi nāk savs attēls (īpaši uzrunāja tie melnie ekrāni ar punktiņiem laustām līnijām un plaknēm /Marcus Schmickler & Farn (A-Musik, Editions Mego, Karaoke Kalk)/ un alva noto (kurš gan bij salīdzinoši maigs un glāstošs, bet abi vienlīdz kosmiski un spēcīgi (atcerējos filmu baltais troksnis, kam gan nav nekāda sakara ar balto noizu, jo ir holivudas izstrādājums - šausmene ar mistikas novirzienu) )
konceptuāli priecājos par laptopqvartet un par domu, ka latviešiem vajadzētu laptopu kori.
un visu laiku atceros ari līgu celmu, jo viņai bij tik īsa uzstāšanās - tieši tik cik vajag.

un atsevišķā kategorijā ir lapočka, košanās pa pārdaugavas ielām, pabraucot garām vajadzīgajiem pagriezieniem un saprotot, ka lūkass paliek vecs un bīstams, biljards, picas gaidīšana un ēšana un kalnciema celtnieku galdiņa pagalma stūrī un vislaik neiztrūkstošais bruts un plaukstošie koki, kas ir īpaši skaisti naksnīgās ielās, kad gaismekļi met savu gaismu cauri viņu zariem.
1 raksta ir doma

8.5.08 17:35
atcerējos, ka pagājušo nakti nosapņoju, ka rudaks izdevis rokupācijai vēl divas sērijas, tik pat biezas un brīnijos, ka viņam ir tik daudz ko teikt.
0 raksta ir doma

8.5.08 22:34
klausamies tagad visi šo maketētājs jānītis ar drediem ir atvēris šampi, es pinu bizi, domājam, ko dāvināt zanei
4 raksta ir doma